Būvniecības darba pamati

Būvniecība ir viena no bīstamākajām nozarēm — traumas bieži rodas tāpēc, ka cilvēks nezināja pamata noteikumus vai nepārbaudīja instrumentu pirms darba. Darba devējam ir atbildība par katru cilvēku objektā, tāpēc meistars dod priekšroku tam, kurš jau pirmajā dienā zina, kā rīkoties droši un kārtīgi.

Kam šī prasme dos konkrētu labumu:

• Ātrāk tiksi pie patstāvīga darba — meistaram nebūs visu jāskaidro no sākuma
• Mazāks risks saņemt brīdinājumu vai sodu par drošības pārkāpumu
• Lielākas izredzes uz sarežģītākiem uzdevumiem un augstāku atalgojumu

Šeit apgūsi to, ko izmantosi jau pirmajā darba dienā objektā — ne tukšu teoriju, bet reālus soļus.

Katrs būvobjekts ir slēgta teritorija ar saviem noteikumiem. Pirms sāc strādāt, tev jāzina trīs lietas: kā iekļūt, ko drīkst darīt un ko valkāt.

Caurlaižu sistēma aizsargā objektu no nepiederošām personām. Lielākajos objektos — jaunā dzīvojamā kvartālā, lielveikala būvniecībā vai pašvaldības skolas pārbūvē — jāuzrāda darba karte vai jāreģistrējas apsardzē. Aizmirsi karti? Nesteidzies iet cauri — piesakies meistaram, viņš atrisina. Pašrocīga ieeja bez atļaujas var nozīmēt atlaišanu.

Aizsargaprīkojums nav brīvprātīgs — tas ir obligāts minimums:

• Aizsargķivere — vienmēr, kad strādā ēkā vai pie ēkas
• Drošības apavi ar metāla purngalu — katru dienu
• Augstas redzamības veste — ārpus telpām un pie tehnikas
• Aizsargcimdi un brilles — pie darbu veidiem, kur lido skaidas vai ķīmija

Objekta iekšējos noteikumus atradīsi pie ieejas vai meistars izskaidros pirmajā dienā. Tur norādīts, kur drīkst atrasties un kur nē. Smēķēšanas, ēšanas un tālruņa lietošanas vietas arī ir noteiktas — pārkāpšana rada sodu.

Uz zemes strādājot, pārbaudi, vai darba zona ir norobežota un vai redzi brīdinājuma zīmes pie bedres vai atvērta loga. Nekāp pāri sarkanbaltai lentai bez meistara atļaujas.

Mini-vingrinājums pirmajā dienā objektā:

• Atrodi objekta iekšējos noteikumus un izlasi tos līdz galam
• Pārbaudi, vai tev ir viss obligātais aizsargaprīkojums
• Noskaidro, kur smēķēt, kur ēst un kur novietot personīgās mantas
• Uzzini, kam ziņot, ja redzi bīstamu situāciju

Nepareizi lietots instruments — biežākais traumu cēlonis būvlaukumā. Labs darbinieks pirms darba pārbauda instrumentu, izvēlas pareizo un pēc darba sakopj.

Kā pārbaudīt instrumentu pirms darba:

• Elektroinstruments: vads bez plīsumiem, stiprinājums ciešs, aizsargs ir klāt
• Rokas instruments: kāts nesaplaisājis, asmens nav izrobojies un šķībs
• Celšanas aprīkojums: stropa bez nodiluma, āķis ar fiksatoru

Materiālu glabāšana objektā ir tikpat svarīga. Cementa maisi jāglabā uz paletes un jāpārklāj — mitrs cements sacietē un kļūst nederīgs. Ķieģeļus nekrauj augstāk par pusotru metru, ja nav paliktņu. Ķīmiskos materiālus — lakas, līmes, šķīdinātājus — glabā atsevišķi no siltuma avotiem.

Smagumu celšana ar rokām: ja svars ir pārāk liels vienam, izmanto ratus vai lūdz palīgu. Mugura jātur taisna, celšana no kājām, nevis muguras. Šī vienkāršā kārtula pasargā no ilgstošām muguras sāpēm.

Pēc darba instrumentus tīra un novieto noteiktajā vietā. Pazaudēts instruments vai nekārtīgi novietots materiāls izraisa kritienu vai aizķeršanos nākamajam. Tipiska situācija: kolēģis atstājis metāla līmeni uz grīdas pie durvīm — nākamais, kas iet garām, var paslīdēt.

Mini-vingrinājums pirms darba sākuma:

• Apskati instrumentu un atzīmē sev, kas nav kārtībā
• Pārbaudi, vai materiāls ir pareizajā vietā un ar pareizu marķējumu
• Noskaidro, kur atgriezt instrumentu pēc maiņas
• Pirms celšanas nosaki: viens pats, ar palīgu vai ar ratīšiem

Darbs augstumā sākas no pusotra metra — no šī augstuma drīkst strādāt tikai ar atbilstošu aizsardzību.

Galvenie augstuma darba noteikumi:

• Sastatnes: pārbaudi platformas stiprinājumu un margas pirms uzkāpšanas
• Drošības josta: piestiprini pie atbilstoša enkurpunkta — ne pie koka dēļa vai nenostiprinātām caurulēm
• Nestrādā augstumā viens — vienmēr kādam jāzina, kur esi
• Rīki augstumā — piekar pie siksnas vai liec maisiņā, nenovieto uz platformas malas

Rasējumu pamati ir obligāti pat pamata līmenī. Tev nav jāprot rasēt, bet jāsaprot, ko nolasīt:

• Mērogs — piemēram, 1:50 nozīmē, ka viens centimetrs uz papīra ir piecdesmit centimetri dabā
• Ēkas plāns — skats no augšas, rāda sienu novietojumu
• Griezums — ēkas šķērsgriezums, rāda augstumu un slāņus
• Izmēru atzīmes — parasti skaitlis milimetros, ja nav norādīts citādi

Specifikācijā atradīsi materiālu nosaukumus un prasības — piemēram, kāda flīze vai kāds apmetums. Ja rasējumā kaut kas nav skaidrs, jautā meistaram pirms darba sākšanas — labāka minūte jautāšanai nekā diena pārtaisīšanai.

Būvdarbu pieņemšanā fiksē defektus uzreiz — nevis pēc nedēļas. Ja siena nav taisna vai flīžu šuves nav vienādas, pieraksti un parādi meistaram. Labs darbinieks neaizklāj kļūdu ar nākamo slāni.

Mini-vingrinājums pirms darba pēc rasējuma:

• Atrodi mērogu un pārbaudi, vai saproti galvenos izmērus
• Nosaki, kurš skats ir plāns un kurš griezums
• Salīdzini specifikāciju ar materiālu, kas ir pie tevis uz vietas
• Pirms uzkāpšanas uz sastatnes — pārbaudi margas un platformu

Atbildi uz šiem jautājumiem pats sev — ja kaut kas nav skaidrs, atgriezies pie attiecīgās sadaļas.

• Ko darīsi, ja piemirsies darba caurlaidi un sargpost tevi neielaiž objektā?
• Kuri trīs aizsarglīdzekļi ir obligāti gandrīz katrā būvobjektā, un kāpēc tos nevar aizvietot viens ar otru?
• Kādā augstumā sākas darbs augstumā un kas tev jāpārbauda pirms uzbraukšanas uz sastatnes?
• Tavs kolēģis novietojis smagas flīzes uz sastatnes malas, kamēr pats turpina strādāt metrā augstāk. Ko darīsi un kāpēc?
• Rasējumā redzi atzīmi pie sienas garuma un mērogs ir 1:50. Kā aprēķināsi reālo garumu dabā un kā to pārbaudīsi uz vietas?
• Pabeidz darbu un redzi, ka apmetuma virsma nav gluda. Kā rīkosies, lai defekts netiktu aizklāts?