Norvēģu valoda sezonas darbam (zvērniecība, zveja)

Norvēģijā sezonas darbs zvejā un lauksaimniecībā nav ceļojums ar skaistām bildēm. Tas ir smags darbs aukstā, slidena un trokšņaina vidē, kur kļūda maksā veselību.

Darba devējs tevi sūta uz vietu, kur angļu valodu saprot ne visi. Norvēģu kapteinis vai brigadieris kliedz brīdinājumu — tu nesaproti — pēc tam meklē palīdzību vai izvairās no trieciena par vēlu. Tā nav teorija. Tas atkārtojas katru sezonu.

Šī prasme tev dod trīs lietas: drošību, labāku vietu komandā un augstāku algu. Šeit tu apgūsi frāzes, ko dzirdēsi jau pirmajā maiņā — ne gramatiku no grāmatas, bet komandas no klāja un fermas.

Pirmā lieta, ko jāsaprot norvēģiski, ir tas, kas var tevi ievainot vai glābt. Latvijā ražotnē meistars pirms darba pasaka: "Neiet garām!" Norvēģijā uz klāja, fermas kūtī vai zivju noliktavā brīdinājums skan bez paskaidrojuma angļu valodā — tu reaģē uzreiz vai zaudē mirkli.

Biežākie drošības vārdi visās trijās vietās:

• "Forsiktig!" — Uzmanies!
• "Stopp!" — Apstājies!
• "Brann!" — Ugunsgrēks!
• "Mann over bord!" — Cilvēks ir ārpus klāja!
• "Hjelp!" — Palīgā!
• "Ring ambulansen" — Zvani ātrajai palīdzībai
• "Det er farlig" — Tas ir bīstami
• "Bruk verneutstyr" — Lieto aizsargaprīkojumu
• "Pass på" — Skaties
• "Se opp!" — Skaties augšā!
• "Ikke gå der" — Neejiet tur!

Ja kolēģis slīd pa ledainu klāju vai krīt kaste noliktavā — līdzīgi kā veikala noliktavā Latvijā, kad kāds kliedz par krītošu preci — tev jāspēj pateikt skaidri:

• "Jeg er skadet" — Esmu ievainots
• "Han blør" — Viņš asiņo
• "Vi trenger lege" — Mums vajag ārstu
• "Det skjedde på dekk" — Tas notika uz klāja
• "Jeg er syk" — Es esmu slims
• "Det gjør vondt" — Sāp

Praktisks solis pirmajai nedēļai: uzraksti sešas frāzes uz kartītes, pielīmē pie gultas un katru vakaru izlasi skaļi. Otrajā darba dienā pasaki vienu frāzi skaļi — īstā situācijā vai treniņam — smadzenes iegaumē tikai lietojot.

Kapteinis vai brigadieris dod īsas komandas — kā Latvijā ražotnē meistars pasaka "Pacel!" vai "Stāvi!" Pārpratuma dēļ darbs apstājas, un komanda kļūst nervoza.

Biežākās darba komandas:

• "Hev garnet" — Pacel tīklu
• "Kast linen" — Met auklu
• "Fest taugen" — Nostiprini virvi
• "Ta det forsiktig" — Dari to uzmanīgi
• "Flytt deg" — Pārvietojies
• "Rydd opp" — Sakārto
• "Kom hit" — Nāc šeit
• "Vent litt" — Pagaidi brīdi
• "Ikke rør" — Neaiztiec

Instrumenti, ko sauc katru dienu:

• "kniv" — nazis
• "krok" — āķis
• "tau" — virve
• "nett" — tīkls
• "spade" — lāpsta
• "bøtte" — spainis
• "hansker" — cimdi
• "støvler" — zābaki

Ķermeņa daļas, kad ziņo par traumu — kā pašvaldības komandā pasaki, kur sāp:

• "hånd" — roka
• "finger" — pirksts
• "hodet" — galva
• "ryggen" — mugura
• "benet" — kāja

Ko tu dari vai lūdz palīdzību:

• "Jeg løfter" — Es ceļu
• "Jeg skjærer" — Es griežu
• "Jeg bærer" — Es nesu
• "Kan du hjelpe meg?" — Vai vari man palīdzēt?
• "Jeg forstår ikke" — Es nesaprotu

Mini-vingrinājums: katru komandu pirmajās piecās dienās atkārto skaļi aiz brigadiera trīs reizes. Uzraksti trīs instrumentus uz plaukstas locītavas iekšpuses — pirms maiņas uzskatāmi, gluži kā atgādinājums biroja darbiniekam, kas pirmo reizi iet uz ražotnes zāli.

Norvēģijā laiks nosaka, vai tu šodien stāvi uz klāja vai sēdi kabīnē. Tas pats princips kā Latvijā ziemā, kad meistars ražotnē no rīta lemj, vai brigāde strādā ārā vai pārceļ materiālus iekštelpās. Jāsaprot, ko kolēģi runā par laikapstākļiem, maiņām un darba beigām.

Laika apstākļu vārdi:

• "storm" — vētra
• "tåke" — migla
• "is" — ledus
• "sterk vind" — stiprs vējš
• "det er kaldt" — ir auksts
• "været er dårlig" — laiks ir slikts
• "det regner" — līst lietus
• "glatt" — slidens

Maiņas un pārtraukumi:

• "Når begynner vakten?" — Kad sākas maiņa?
• "Vi tar pause nå" — Tagad ir pārtraukums
• "Jobben er ferdig" — Darbs ir pabeigts
• "Hvem tar neste skift?" — Kurš iet nākamajā maiņā?
• "Jeg er trøtt" — Esmu noguris
• "Klokken seks" — Pulkstenis ir seši
• "Vi starter klokka åtte" — Sākam pulksten astoņos

Zvejas un lauksaimniecības pamattermini:

• "fisk" — zivis
• "laks" — lasis
• "torsk" — menca
• "fjøs" — kūts
• "høst" — ražas novākšana
• "fôr" — lopbarība
• "merde" — zivju audzēšanas būris
• "brønn" — aka

Trīs soļi pirms pirmās maiņas: iemācies piecus laika vārdus, pajautā "Når begynner vakten?" un pieraksti atbildi. Katru rītu klausies laika prognozi norvēģiski — tāpat kā Latvijā pirms āra darba noskaidro, vai nav vēja un ledus.

Atbildi uz šiem jautājumiem — ja nevari, atgriezies pie attiecīgās sadaļas un izlasi vēlreiz.

• Kā norvēģiski brīdinās par ugunsgrēku un kā teiksi, ka esi ievainots? Uzraksti no galvas, nepaskatoties.
• Kapteinis kliedz "Hev garnet!" — ko tu dari?
• Kā jautāsi kolēģim, kad sākas viņa maiņa?
• Uzskaiti vismaz trīs instrumentu nosaukumus norvēģiski, kurus lieto zvejā vai fermā.
• Ja kolēģis ir ievainots un asiņo, kādas divas frāzes teiksi, lai izsauktu palīdzību?
• Kā pateiksi norvēģiski, ka laiks ir slikts un ka darbs ir pabeigts?