Pirmā palīdzība darba vietā

Darba diena var beigties ar kritienu no krāšņa, karstu tvaiku no katla vai sāpēm krūtīs pie galda. Mediķi parasti ierodas ne uzreiz — un tieši tajā starpā tu vari apturēt asiņošanu, saglabāt elpošanu vai nodrošināt, ka palīdzība nonāk pareizajā vietā.

Darba devējam tas nozīmē drošāku vidi un mazāk smagu seku pēc negadījuma. Tev personīgi — prasmi, kas noder arī mājās, veikalā vai autobusā. Šajā materiālā iemācīsies: novērtēt situāciju un pareizi izsaukt 113; veikt elpošanas un sirds masāžas pamatus; apturēt asiņošanu un pazīt šoku; rīkoties ar apdegumiem un traumām; izmantot pirmās palīdzības komplektu. Medicīnas izglītība nav vajadzīga. Pietiek zināt soļus un nebaidīties sākt palīdzēt.

Pirms skrien palīgā — apstājies uz mirkli. Tas nav vienaldzība, tas ir gudrums. Ja tevi pašu skar strāva, ķīmija vai krītošs priekšmets, no tevis nebūs labuma.

Novērtē trīs lietas:

• Vai apkārtne ir droša? Slīdīga grīda noliktavā, atklāts vads birojā, dūmi virtuvē — vispirms novērš briesmu
• Vai cietušais reaģē? Sauc vārdā, pieskaries plecam
• Vai elpo? Skaties, vai krūtis paceļas

Ja cilvēks nereaģē vai elpošana ir vāja un neparasta — zvani 113.

Piemērs no ikdienas: ražotnē kolēģis paslīd pie iekrāvēja. Pirms cilvēku pacel, pārliecinies, ka mašīna ir apturēta un ceļš ir brīvs. Veikalā darbiniekam pēkšņi slikti — noņem apkārtējos priekšmetus, lai nekas vairs nenokrīt. Pašvaldības ēkā kāds zaudē samaņu koridorā — vispirms pārbaudi elpošanu, tad zvani.

Zvanot uz 113, saki:

• Precīzu vietu: iela, pilsēta, stāvs, telpas nosaukums
• Kas noticis: kritiens, bezsamaņa, asiņošana, apdegums
• Cik cietušo un kāds ir viņu stāvoklis
• Kāds ir tavs tālruņa numurs

Nenoliec klausuli — dispečers jautās papildus un pateiks, ko darīt tālāk. Norādi, ka kāds sagaida ātro palīdzību pie ieejas un ceļš ir brīvs.

Mini-vingrinājums: iedomājies, ka kolēģis nokrīt pie tava galda. Pieraksti trīs teikumus, ko teiktu dispečerim. Pārbaudi — vai ir adrese, notikums un tavs numurs?

Drošība pirmajā vietā — tava, tad cietušā.

Ja cilvēks zaudē samaņu un neelpo normāli, sirds var apstāties. Katru mirkli kavēšanās pasliktina izredzes izdzīvot. Gaidīt mediķus bez darbības neder.

Elpošanas un sirds masāža saglabā asinsriti, kamēr ierodas palīdzība.

Soli pa solim:

• Noliec cietušo uz muguras uz cietas virsmas
• Atver apģērbu pie krūtīm, noskati spiediena vietu — krūšu kaula apakšdaļu vidū
• Saliec rokas, pirkstus savij, spied tieši uz leju 5–6 centimetrus
• Tempu turi apmēram divas reizes sekundē
• Pēc 30 spiedieniem dod 2 glābšanas elpas, ja esi apmācīts un droši vari to darīt
• Ja elpas nevari — turpini tikai ar spiedieniem, tie joprojām palīdz

Turpini līdz mediķu ierašanai vai līdz kāds atnes automātisko defibrilatoru.

Automātiskie defibrilatori bieži stāv lielveikalos, lidostā, lielākās ražotnēs un dažos birojos. Ieslēdz ierīci un seko balss norādījumiem — tā pati pasaka, kur likt elektrodes un kad spiest uz pogu. Nebaidies: ierīce nedod strāvu, ja tā nav vajadzīga.

Piemērs: pašvaldības ēkā darbinieks saļimst koridorā. Viena persona zvana 113, otra sāk spiedienus, trešā atnes defibrilatoru no recepcijas. Tieši tāda sadarbība dod rezultātu.

Mini-vingrinājums: uz galda vai grīdas atrod vietu, kur spiedīsi krūtis, un pamēģini ritmu — 30 ātri spiedieni bez pārtraukuma. Reālā situācijā mainies ar kolēģi, lai neizsīkst.

Praktisko kursu var apgūt dažu stundu laikā — jautā darba devējam vai apmācību organizatoriem.

Asiņošana, šoks, apdegumi un traumas — četras situācijas, kas darba vietā sastopamas biežāk par sirds apstāšanos. Katrai ir savi soļi.

Asiņošana: uzliec tīru audumu vai pārsēju un spied cieši ar abām rokām. Ja audums piesūcas — uzliec jaunu virsū, pirmo nenocel. Roku vai kājas stiprai asiņošanai virs brūces uzliec žņaugu un pieraksti laiku uz pieres vai rokas. Piemērs: noliktavā kolēģis sagriež roku ar kartona griezēju — spiedums ir svarīgāks par perfektu pārsēju.

Šoks — bīstams stāvoklis, kad organismam pietrūkst asinsrites. Pazīmes: bāla āda, auksti sviedri, trauksme, ātrs un vājš pulss, īsa elpa. Noguldi cietušo, pacel kājas, ja nav aizdomas par muguras traumu, apsedz ar jaku.

Apdegumi: lej ar vēsu (ne ledainu!) ūdeni 10–20 minūtes. Neuzliec krēmus, eļļu vai zobu pastu. Nepārplēs tulznas. Liels apdegums, seja vai rokas — zvani 113. Virtuvē vai kafejnīcā karsts katls un tvaiks ir tipisks iemesls.

Traumas: nekustini bojāto locītavu. Nostabilizē ar cietu balstu — dēlis, žurnāls, sasietu drānu — un dzesē ar ledu caur audumu.

Pirmās palīdzības komplekts: parasti stāv pie medicīnas kabineta, recepcijas vai darba vadītāja telpā. Pārbaudi, kur tas ir tavā objektā. Tipisks saturs: pārsiešanas materiāls, cimdi, žņaugs, mērlente, mutes aizsargu maskas, saliekamie spilveni, acu skalošanas šķīdums, drošības adatas. Katru gadu pārbaudi derīguma termiņus un trūkstošās lietas.

Mini-vingrinājums: ej uz savu darba vietu un noskaidro divas lietas — kur ir komplekts un kur tuvākajā telpā atrodas defibrilators. Ja nezini, jautā jau šodien.

Šie jautājumi palīdz pārliecināties, vai esi gatavs rīkoties īstajā brīdī. Atbildi sev godīgi — nevis kā eksāmenā, bet kā reālā situācijā.

• Kā tu rīkotos, ja ieraudzītu kritušu kolēģi — ko pārbaudītu vispirms, pirms pieskartos viņam?

• Ko tu teiktu dispečerim, zvanot uz 113 no savas darba vietas — kāda informācija ir obligāta?

• Cik dziļi un cik ātri jāspiež krūtīs elpošanas un sirds masāžas laikā, un vai elpas ir obligātas?

• Draugam stipri asiņo roka — tu uzliec audumu, bet tas piesūcas asinīm. Ko tu dari tālāk — nomainī audumu vai uzliec jaunu virsū?

• Kādas trīs lietas nedrīkst darīt ar apdegumu uzreiz pēc traumas?

• Kur tavā darba vietā atrodas pirmās palīdzības komplekts un ko tu darītu, ja pārsiešanas materiāla trūkst?